Nēķena muiža

Panderu dzimtai muiža piederēja līdz Latvijas brīvvalsts agrārai reformai – 1922.gadam. 1905.gada revolūcijas laikā Nēķena pils Panderu dzimtas humānās saimniekošanas dēļ palika neskarta. Nostāsts liecina, ka dedzinātājiem pretī stājušies Nēķena zemnieki un kalpi.

Pašreizējais Nēķena muižas apbūves ansamblis veidots 19.gs. 2. pusē, nomainot iepriekšējo, apmēram simts gadus veco apbūvi. Pēc arhitekta R.G. Šmēlinga projekta kungu māja būvēta 19.gs. 80.gados Heinriham Panderam iedvesmojoties no itāļu renesanses villu arhitektūras formām.

Muižas kompleksā ietilpst kungu māja, divdesmit saimniecības ēkas un parks.

Šobrīd Nēķena muižas ēkā atrodas Taurenes pagasta pārvalde un kultūras nams.