Dzērbenes Mācītājmuiža

Dzērbenes mācītājmuižas pirmsākumi meklējami 17. gadsimta vidū, kad pagasts vēl piederēja zviedriem. Ēka celta baroka stilā (19.gs. vidū to pagarināja, piebūvējot klāt jaunas telpas). Zviedru laikos muiža paplašināta ar septiņām saimniecības ēkām (dzīvojamajai ēkai sākumā gan nemaz neesot bijis skurstenis). 18. gs beigās Dzērbenē kalpojošā mācītāja Grasa dēls, Karls Gothards Grass kļuva par ievērojamu mākslinieku. Viņš savās gleznās iemūžinājis dažādus Dzērbenes pagasta un mācītājmuižas apkārtnes skatus.

Aiz agrākā pastorāta ēkas uz pakalniņa uzbūvēta klētiņa, no kurienes cēlies Klētskalniņa nosaukums. Zināms nostāsts, ka sirmā senatnē šo vietu vietējie dēvējuši par Jāņa kalnu, jo tajā pulcējusies līgotāji, kas neesot paticis mācītājam un tāpēc tur likts uzcelt klēti.