Savai mājai Vecpiebalgā, Incēnu kalnā, Kārlis Skalbe (1879- 1945) devis Saulrietu vārdu. Lielajā istabā līdz augšstāvam stiklotā gala siena ļauj ieplūst visai rožainajai norieta gaismai.

1929. gadā nodibinātais brāļu Reiņa (1839 – 1920) un Matīsa (1848 – 1926) Kaudzīšu piemiņas muzejs vienlaikus ir vecākais memoriālais muzejs Latvijā un 19. gs. 60.-70. gadu skolu vēstures piemineklis.

Antona Austriņa ( 1884 – 1934 ) dzimtajās mājās Vecpiebalgas pagasta „Lejas Kaikašos” 1990. gadā iekārtotais piemiņas muzejs piedāvā iepazīties ar aizrautīgākā Piebalgas novada apdziedātāja dzīvi un daiļradi.

Jaunpiebalgas novada “Jāņaskolā” 1969.gadā atvērtais muzejs veltīts komponista Emīla Dārziņa(1875–1910) dzīvei un ģeniālajai daiļradei.

Muzejs izveidots 20. gadsimta 70. gados. Raksturīgajā Vecpiebalgas ainavā aplūkojamas senā Vēveru ciema 7 zemnieku un amatnieku sētu ēkas- izteiksmīgi novada tautas celtniecības paraugi.

Seno kino lietu privātekspozīcija aicina Jūs 1.5h garā aizraujošā ekskursijā, kur kolekcionāra pavadībā iepazīsiet kustīgā attēla vēsturi, apskatīsiet un paturēsiet rokās filmu uzņemšanas tehniku.

Dzērbenes pilī novadpētniecības ekspozīcija, kurā pieejami materiāli un eksponāti par dažādiem vēstures posmiem, apskatāma arī Cimdu Jettiņas piemiņas istaba.

Dzimtu relikvijas, Latvijas teritorijā lietoto naudaszīmju kolekcija. Taureniešu – valstsvīru, ģenerāļu, izglītības darbinieku dzīves stāsti.

1992.g. atklātā ekspozīcija raksturo senās Piebalgas un Vecpiebalgas muižas politisko, saimniecisko un kultūras vēsturi. Daļa ekspozīcijas atspoguļo otrā pasaules kara vēsturi.