Leimaņu muiža

Muižas ēka celta 1817. gadā, bet vairāk par ar to saistīto sadzīvi minēts, sākot ar 1860. gadu, kad muižu vairāksolīšanā to ieguva latvietis Jānis Šīrons. Domājams, ka Šīrons bijis brangi naudīgs, jo ar viņa palīdzību 1870. gadā sāka būvēt Leimanu skolu, kurai muižas īpašnieks dāvinājis trīs pūrvietas zemes un baļķus celtniecībai. Leimaņu skolas karogs bijas zils un balts ar bišu stropu viducī.

Leimaņu muiža aprakstīta romānā "Klaucēnu kundzes meita", kuru sarakstījis Jonāss Miesnieks.

1945. gadā muižu pārņem padomju vara. Muižas telpās ierīko ciema padomi, bibliotēku, kolhoza kantori, pastu, feldšeru punktu, pagrabstāvā izbūvēja dzīvokļus, bet zāli izmantoja kultūras un sabiedriskajiempasākumiem.

nodibinoties Kaives pagastam, visas augstākminētās iestādes pakāpeniski tika pārliktas uz pagasta centru un Leimaņu muiža atstāta tukša.

Mūsdienās Leimaņu muiža ir privātīpašums un aplūkojama tikai no ārpuses.